Meklēt liecībās
  • Liecības
  • >
  • Juris Rubenis: „Visi svarīgie notikumi man ir uzdāvināti.”
27.12.2013
Juris Rubenis: „Visi svarīgie notikumi man ir uzdāvināti.”

2012 gada 19. janvārī / Autors: Inga Reča

Mārtiņa Rudzīša foto

„Visi patiešām lielie un svarīgie notikumi manā dzīvē, ir uzdāvināti. Neviens nav mans nopelns. Tas ir ļoti atbrīvojoši, vai ne?” intervijā saka mācītājs Juris Rubenis.

Ilgus gadu desmitus bijis „visjaunākais LELB mācītājs”, tagad viņš, manuprāt, ir kļuvis par visjaunāko latviešu luterāņu 21. gadsimta klasiķi. 20. decembrī mācītājs Juris Rubenis svinēja savu 50. dzimšanas dienu. Nākamajā gadā vēl viena jubileja – 30 gadi, kopš ordinācijas. Vairāk nekā 20 gadi nokalpoti Rīgas Lutera draudzē, kura kļuvusi par Latvijas mega draudzi ar 4 tūkstošiem draudzes locekļu. Uzrakstītas 20 grāmatas, kas izdotas daudzās pasaules valodās, viņš ir ap 500 publikāciju autors.

Jau divus gadus Juris Rubenis ir tālu no pilsētas burzmas, – viņš dzīvo Lūžņas ciemā starp Ventspili un Kolku un vada Elijas namu – pirmo Latvijā kristīgās meditācijas centru.

- Kāds tagad ir jūsu dzīves ritms?

- Pēdējos divus gadus 90 procentu laika mēs ar sievu dzīvojam Lūžņā, kurā bez mums ir vēl trīs pastāvīgie iedzīvotāji. Katru mēnesi vidēji vienu nedēļas nogali esmu Rīgas Lutera draudzē. Mana līdzdaļa draudzē ir ļoti samazinājusies, jo, lai vadītu Elijas namu, ir jādzīvo uz vietas.

- Vai jums ir nepieciešamas abas vides – mežs un pilsēta?

- Ja varētu izvēlēties, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi, es droši vien izvēlētos dzīvot Lūžņā un atbraukt uz Rīgu tad, kad to vēlētos. No otras puses, man ir zināmi pienākumi Lutera draudzē. Ja vienā vietā esi nokalpojis vairāk nekā 20 gadus, tās ir ļoti ciešas saites. Tā ir nozīmīga manas dzīves daļa. Esmu priecīgs, ka varu atbraukt retas reizes, bet kādā brīdī un, varbūt pat ne pārāk tālā, būs jāpieņem skaidrāki lēmumi.

- Kāds ir bijis divu gadu posms Elijas namā?

- Brīnišķīgs, ļoti skaists laiks! Tā ir iespēja ne tikai darīt to, kas man sagādā lielu prieku, bet rekolekciju vai retrīta formā ir iespēja dalīties tajā, ko pats esmu piedzīvojis un sapratis. Retrīta forma, kur ir grupa cilvēku un kopā ar šiem cilvēkiem tu pavadi trīs vai piecas dienas – tā ir pilnīgi cita iespēja garīgi komunicēt un kopīgi mācīties. Ir brīnišķīgas iespējas draudzes dzīvē rīkot dažādus vakarus, regulārus lekciju kursus, bet tur vienmēr ir robeža – atnāc uz stundu un pēc tam ej atkal mājās. Tāpat arī katra pastorāla saruna ikdienā ir ierobežota noteiktā laikā – vari parunāt stundu, divas, ja ir ļoti sakarsēta situācija, arī ilgāk, bet pēc tam cilvēkam atkal ir jāatgriežas tajās pašās četrās sienās, kuras viņam ir izraisījušas iekšējo nemieru un turbulenci. Ir ļoti svarīgi, ka tu vari izrauties no ikdienas un padzīvot dažas dienas pilnīgi citā vidē, kur galvenais fokuss ir tava garīgā dzīve, attīstība un tavas attiecības ar Dievu. Katrā retrītā var piedalīties 12 līdz 14 cilvēki, tā ir pārredzama grupa, kurā ir iespējamas pilnīgi citas kvalitātes attiecības, ir iespējams pilnīgi cits personiskums. Mazā formā var piedzīvot ļoti daudz nozīmīga tieši garīgās izaugsmes ziņā. Es esmu ļoti, ļoti priecīgs par šiem diviem gadiem, kuros pats esmu ļoti daudz iemācījies un sapratis.

- Kāds cilvēks, kurš pabija Elijas namā, pēc tam sacīja, ka, viņaprāt, jūs pārāk izšķērdīgi dāļājat savas zināšanas un pieredzi. Ka jums vajadzētu lasīt lekcijas Hārvarda universitātē, nevis tikai 10, 14 cilvēkiem katru nedēļas nogali…

Pilnu interviju ar mācītāju Juri Rubeni lasiet šeit